Nesen sāku adīt-kā tas mani nomierina! Adīšana man ir kā meditācija. Parasti esmu ļoti aktīva un pļāpīga, reizēm meitenes grimētavā saka, lai nomierinos. Kad sāku adīt, klusēju. Paiet laiks, un tad jau viņas ierosina: klau, kaut kā pārāk klusi, parunājam! Ja man izrādē ilgi jāgaida savs uznāciens, ļoti nogurstu. Es labāk visu laiku esmu uz skatuves, nevis gaidu uznācienu. Izrādās, tādos brīžos adīšana palīdz.
Citāts no intervijas ar Rīgas Krievu teātra vienu no nodarbinātākajām aktrisēm Jekaterinu Frolovu.
Pilnu interviju var izlasīt Ievas stāstos 14.03.-27.03.2014.
Savukārt, Ievas Mājā martā ir intervija ar Pāces vilnas fabrikas īpašnieku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru